Karnevāls – no Rožu pirmdienas līdz Pelnu trešdienai

Ķelnes karnevāls Palielināt attēlu Ķelnes karnevāls (© dpa) Kad kilometriem gari masku gājieni stiepjas cauri Ķelnei, Maincai un Diseldorfai, miljoniem krāšņos kostīmos tērptu cilvēku dzied un dejo, aktīvākie dalībnieki nēsā ākstu cepures un konfekšu lietū skaļi sauc „alāf“ und „helau“, tad ir sasniegts vācu karnevālu kulminācijas laiks - Rožu pirmdiena.

Karnevāls (reģionālie nosaukumi arī Fastnacht vai Fasching)

Šī īpašā diena reģionos tiek dēvēta arī par Fastnacht vai Fasching. Fasching viduslaikos iezīmēja laika periodu starp Triju ķēniņu dienu un Pelnu trešdienu, kad sākās gavēņa laiks, kas turpinājās līdz Lieldienām. Mūsdienās karnevālu sezona, kas tiek saukta arī par „piekto gadalaiku“, sākas jau 11.11. plkst. 11.11. Fastnacht galvenokārt svin Vācijas katoliskajos reģionos.

Rožu pirmdiena ir pirmdiena pirms Pelnu trešdienas, 48 dienas pirms Lieldienu svētdienas.

Karnevālu gājieni

Laikā no karnevālu sestdienas vai svētdienas, Rožu pirmdienā vai karnevālu otrdienā reģionos notiek karnevāla gājieni. Šāds gājiens daudzajiem svinētājiem ir sezonas kulminācija, un tas ir viens no senākajiem karnevālu svētku elementiem.

Visā Vācija vispazīstamākie ir Rožu pirmdienas karnevāla gājieni Ķelnē, Maincā un Diseldorfā, kas katrā pilsētā pulcē līdz pat miljonam skatītāju. Rožu pirmdienas karnevāla gājiens Diseldorfā. Palielināt attēlu Rožu pirmdienas karnevāla gājiens Diseldorfā. (© picture-alliance/ dpa)

Pirmais rožu Pirmdienas gājiens Ķelnē notika 1823. gadā. Divus gadus vēlāk tas notika arī Diseldorfā, bet 1836. gadā arī Maincā. Kopš tā laika šāds karnevāla gājiens tika organizēts gandrīz katru gadu, tas nenotika vienīgi kara laikā un trūkuma gados. Gadu no gada karnevālu kultūra Vācijā izplatās arvien vairāk. Karnevāla tradīcijas īpaši svarīgas ir galvenokārt Reinzemē.

Mūsdienās karnevāla gājieni notiek ar mūziku, dejām un jātnieku parādi, pa ielām brauc rati ar milzīgām kartona figūrām, kas bieži izsmej politiķus vai citas personības. Bieži vien satīriski tiek atainotas sociālas problēmas.

Septiņas gavēņa nedēļas

Saskaņā ar kristīgo mācību Pelnu trešdienā sākas gavēņa laiks, kas turpinās līdz Lieldienām. Šis laiks ir domāts, lai sagatavotos Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkiem pēc viņa krustā sišanas Lielajā Piektdienā. Pelnu trešdienā katoļu baznīcas priesteris ticīgajiem ar uz pieres ar pelniem uzzīmē krustu kā grēku nožēlas zīmi. Tas atgādina par dzīves iznīcību.

Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā cilvēki atsakās no gaļas ēšanas vai gavē. Šajā laikā tiek vākti naudas ziedojumi trūkumcietējiem. Septiņās gavēņa nedēļās daudzi cenšas atteikties no ikdienā ierastām lietām, piemēram, alkohola, videospēlēm vai smēķēšanas.

Karnevāls - krāšņi svētki Vācijā

Brēmenes karnevāls

Karnevāls Vācijā