Vācija un Latvija – divpusējās attiecības

Vācijas un Latvijas karogi

Vācija un Latvija – divpusējās attiecības

28.08.1991. Vācija un Latvija atjaunoja diplomātiskās attiecības. Toreiz Vācija bija tikai pirms nepilna gada no jauna apvienojusies un Latvija tikai pirms nedēļas atguvusi neatkarību. Abas valstis atjaunoja 1921. gadā nodibinātās diplomātiskās attiecības.

Vācijas un Latvijas karogi kā puzles gabaliņi

Vieno patiesa un īsta partnerība

Vāciju un Latviju šodien saista ne tikai ģeogrāfiskais tuvums un sena kopīgā vēsture. It īpaši kopš Latvijas dalības ES un NATO, ko aktīvi atbalstīja arī Vācijas valdība, abu valstu likteņi ir cieši saistīti, jo mēs esam kļuvušas par īstām partnervalstīm, kam ir arī kopīga valūta. Sadarbības pamatus veido Eiropas vērtības, tostarp arī solidaritātes pamatprincips. Praksē tām nākas sevi apliecināt arvien no jauna, kā par to liecina tikai kopīgiem spēkiem pārvaramie finanšu un bēgļu krīzes radītie izaicinājumi, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar drošības politiku. Te nav runa tikai par militāro atbalstu vien, kas, piemēram, izriet no Vācijas vadošās lomas vienā no četriem daudznacionālajiem bataljoniem, kurus NATO izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā, Vācijas dalību Baltijas valstu gaisa telpas kontrolē un manevros vai arī flotes vizītēs. Lai stiprinātu mūsu partneres – Latvijas – drošību arī šī jēdziena plašākajā nozīmē, tiek veikti tā saucamie noturības pasākumi, par kuriem 2015. gada aprīlī Rīcības plānā vienojās ārlietu ministri Šteinmeiers un Rinkēvičs. Ar Vācijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem tiek atbalstītas dažādas aktivitātes, piemēram, žurnālistu apmācība, skolotāju mediju pratības pilnveidošana, mazākumtautību kultūru svētki vai arī Vācijas profesionālās izglītības duālās sistēmas pieredzes nodošana skolēniem Latvijā.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers kopā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni

Berlīne - Rīga; Rīga - Berlīne

Lai kopīgiem spēkiem risinātu problēmas, starp abiem partneriem ir nepieciešams intensīvs, atklāts un uzticības pilns dialogs. Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja Latviju 2014. gada augustā, Vācijas prezidents Gauks devās valsts vizītē uz Latviju 2013. gada vasarā, bet 2017. gada februārī Latvija bija pēdējā valsts, kurā viņš, vēl būdams Vācijas valsts vadītāja amatā, viesojās ārvalstu vizītē. Toreizējais ārlietu ministrs Šteinmeiers kopumā Latviju apmeklēja septiņas reizes (pēdējo reizi 2016. gada maijā un septembrī). Jau 2017. gada augustā viņš, nu jau kā jaunais Vācijas prezidents, atkal viesojās Latvijā. Ar Ministru prezidentu Kučinski Vācijas kanclere Merkele 2016. gadā Berlīnē tikās divas reizes. Daudzas citas valdības, parlamenta un federālo zemju līmeņa vizītes liecina par lielo nozīmi, kādu Vācija piešķir attiecībām ar partnervalsti Latviju.

Larss Gutheils AHK izpilddirektora vietnieks, Floriāns Šrēders, AHK izpilddirektors un valdes loceklis, Profesionālās izglītības balvas finālisti, Kaspars Kalviškis, AHK Latvijā reģionālās valdes prezidents, Arvils Ašeradens, Ekonomikas ministrs, Andis Geižāns, Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs.

Ekonomiskās attiecības

Vācija joprojām ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm. 2016. gadā Vācija Latvijas importa kopapjoma ziņā ar 11.4%  ieņēma 2. vietu, no Latvijas kopējā eksporta 7% tika eksportēti uz Vāciju (4. vieta). Arī tiešo investīciju ziņā Vācija ieņem vienu no vadošajām pozīcijām.

Latvijā darbojas aptuveni 1200 uzņēmumu ar vācu kapitālu, galvenokārt metālapstrādes nozarē, pakalpojumu sektorā, kā arī tirdzniecībā. Vācijas – Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nodrošina tiešu kontaktu iespējas  vācu uzņēmējiem Rīgā. Bez tam Vācija ir būtisks Latvijas partneris profesionālās izglītības jomā, kas Latvijas valdībai piedāvā ekspertīzi, arī iesaistot minēto tirdzniecības kameru.

Dziedātāji pie operas

Attiecības kultūras jomā

Vācijas un Latvijas attiecības kultūras jomā ir ļoti ciešas. Ņemot vērā vēsturisko attīstību, vācu valoda vēl  joprojām Latvijā ir plaši izplatīta. Kultūras, zinātnieku, studentu un skolēnu apmaiņa ir izteikti aktīva. Latvijas kori, teātri, deju ansambļi, gleznotāji, literāti un citi kultūras darbinieki uztur ar Vāciju ciešus kontaktus un otrādi. Rīkojot Pasaules koru olimpiādi un uzņemoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas pienākumus, 2014. gadā Rīga īpaši izvirzījās pasaules kultūras dzīves fokusā.

Nozīmīgu ieguldījumu daudzpusīgajai divpusējai sadarbībai kultūras jomā dod arī Vācijas un Latvijas pilsētu, pašvaldību, augstskolu, skolu un citu kultūras un sociālo iestāžu sadarbība.

Kultūras aktivitātes atbalsta  arī vācu organizācijas, kas darbojas Latvijā, piemēram,

Gētes institūts

Vācu skolu sistēmas ārvalstīs centrs (ZfA)

Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests  (DAAD)

Baltijas – Vācijas augstskolu birojs

Mēklenburgas – Priekšpomerānijas augstskolu kontaktbirojs

Vācijas Ārlietu ministrijas sagatavotā informācija par Latviju

Lettische Flagge an der lettischen Küste

Vācijas Ārlietu ministrija savā tīmekļa vietnē piedāvā plašu un aktuālu informāciju par Latviju, kā arī norādījumus ceļotājiem un informāciju par drošības jautājumiem.

Informācija par Latviju, norādījumi tūristiem

Vācijas politiskie fondi Latvijā

Friedrich Ebert Stiftung

Politiskie fondi Vācijā veic nozīmīgu politiskās izglītības darbu. Viņu izglītojošie piedāvājumi ir pieejami visiem iedzīvotājiem. Lielākoties tos finansē no budžeta līdzekļiem. Fondi gan ir pietuvināti konkrētām partijām, tomēr finansiāli un organizatoriski tie ir neatkarīgi.

Konrāda Adenauera fonds

Fridriha Eberta fonds


25 gadi kopš Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas

Logo