Politika

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers kopā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni

Vācijas un Latvijas sadarbības aktualitātes

Svinīgā piemiņas ceremonija: Vācu karavīru kopkapiem Beberbeķos 10 gadi

Svinīgā piemiņas ceremonija: Vācu karavīru kopkapiem Beberbeķos 10 gadi

2007. gada 22. septembrī tika svinīgi atklāta vācu karavīru kapsēta Beberbeķos. Tā, kā arī vācu karavīru kapsēta Saldū, ir divi lieli Otrajā Pasaules karā kritušo vācu karavīru kopkapi, kurus Vācu kara kapu kopšanas tautas apvienība  ierīkojusi Latvijā. Beberbeķu kapos ir apbedīti 5 569 karā kritušie. Viņu vārdi iegravēti 33 akmens stēlās.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers kopā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers apmeklē Rīgu

Oficiālā vizītē apmeklējot visas trīs Baltijas valstis, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un viņa dzīvesbiedre Elke Bīdenbendere vēsturiskajā datumā, 23.augustā,   ieradās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Ar 23.augustu Latvijas vēsturi saista pretrunīgas izjūtas: no vienas puses tā ir 1939.gadā parakstītā Hitlera-Staļina pakta gadadiena. Vācijas prezidents to raksturo kā zemāko punktu Latvijas un Vācijas attiecībās, jo tas bija pamats Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanai. No otras puses tas ir datums, kurā atceramies „Baltijas ceļu“, kad 1989. gadā vairāk nekā miljons visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju izveidoja aptuveni 600 km garu cilvēku ķēdi no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai. Tas tiek uzskatīts par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atgūšanas procesa sākumu.

Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps svinīgajā piemiņas ceremonijā “240 baltas rozes”.

Holokausta piemiņas zīmes „Sašautais akmens“ atklāšana

2017. gada 6. augustā, pieminot 76. gadadienu kopš 240 ebreju tautības līdzcilvēku noslepkavošanas Sventes mežā pie Sabiles, nozieguma vietā tika atklāts tēlnieka Ojāra Feldberga piemiņas akmens.

Vēstnieka vietniece Manja Klīze un biedrības "Sadarbības platforma" valdes priekšsēdētāja Lauma Celma parakstīja sadarbības līgumu.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta „Latvijas kultūras vēstniekus”

„Latvijas kultūras vēstnieku vasaras nometne 2017” pulcina 25 dažādu Latvijā dzīvojošu minoritāšu  nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītās vasaras nometnes ietvaros viņiem ir iespēja padziļināt zināšanas par Latvijas kultūras mantojumu un veicināt dažādu  kultūru pārstāvju sadarbību Latvijā. 

Helmut Kohl

Ārlietu ministrs Gabriels piektdien (16.06.) Berlīnē par Helmūta Kola nāvi teica:

"Mēs nupat uzzinājām par bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola nāvi. Viņš bija ievērojams valstsvīrs, liels vācu politiķis un, kas ir visbūtiskākais, liels eiropietis, kurš deva ievērojamu ieguldījumu ...

2017. gada 21. jūnijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica parakstās Vācijas vēstniecības līdzjūtības grāmatā sakarā ar Helmuta Kola aiziešanu mūžībā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica šodien ieradās Vācijas vēstniecībā, pārstāvot V.E. Latvijas Republikas Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, lai parakstītos līdzjūtības grāmatā saistībā ar Helmūta Kola aiziešanu mūžībā. Bijušais Vācijas kanclers nomira 16. jūnijā 87 gadu vecumā.

Vēstnieks Rolfs Šute un Mihaels Firsts (Vācijas Rīgas komiteja) noliek ziedus Biķernieku memoriālā pie pieminekļa, kas veltīts no Vācijas impērijas teritorijas uz Rīgu deportētajiem un tur nogalinātajiem aptuveni 25 000 Vācijas ebreju.

„Vācijas Rīgas komitejas“ 2. kopīgā piemiņas un atceres vizīte

"Piemiņas un atceres darbs ir vēl jo svarīgāks tagad, kad aculiecinieku, kas varētu stāstīt par personīgi piedzīvoto briesmīgajā laikā, vairs tikpat kā nav. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā sākās netaisnība. Jo ir jau tā, ka holokausts nesākās ne Aušvicā, ne arī Rumbulā, Biķerniekos vai Kaizervaldes koncentrācijas nometnē, bet gan pašā Vācijā 1933. gadā, kad pie varas nāca nacisti, kad sākās diskriminācija un vajāšana, kam vispirms bija pakļauti ebreji, drīz pēc tam arī citas minoritātes – sinti un romi, arī homoseksuāļi, politiskie oponenti un invalīdi – process, kas beidzās ar koncentrācijas nometnēm un masveida nošaušanām.”

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un LGBT un viņu draugu apvienības MOZAĪKA pārstāvis Kaspars Zālītis  paraksta sadarbības līgumu.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta MOZAĪKU

Latvijas nevalstiskā organizācija LGBT un viņu draugu apvienība MOZAĪKA dažādos veidos iestājas par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un kvīru tiesībām (LGBTQ). 

Vēstnieka vietniece Manja Klīze kopā ar Sabīni Nortoni apmeklē festivālu.

„DELNAS“ vasaras skola 2017

„Transparency International“ Latvijas nodaļas „DELNA“ vasaras skola aicināja aktīvus un zinātkārus jauniešus paplašināt savas kompetences dažādās jomās, piemēram, korupcijas atpazīšana, korupcijas ietekme uz valsts drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kritiska domāšana un pilsoniskā aktivitāte.

Andris Vilka kungs un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.

Šogad Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta divus īpašus Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektus:

Projekta „Politiskās izglītības izveide Latvijā“ ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka publicē divas grāmatas no „Federālās politiskās izglītības centrāles“ rakstu sērijas, kas pārtulkotas latviešu valodā. Abas grāmatas ir veltītas tēmām „Demokrātija“ un „Vēsturisks atskats uz bēgļu plūsmām“, tātad vienlīdz aktuālām tēmām Vācijā, Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.

Sadarbība ar „Baltijas Mediju izcilības centru“ turpināsies

Vācijas Ārlietu ministrija arī turpmāk sadarbosies ar „Baltijas mediju izcilības centru“. 2017. gada 16. jūnijā jaunu sadarbības līgumu parakstīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Rīgā vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un „Baltijas Mediju izcilības centra“ (BMIC) izpilddirektore Rita Rudušas kundze.

Vācijas Ārlietu ministrija

Vācijas Ārlietu ministrija Berlīnē

Būt iedzīvotāju rīcībā visā pasaulē – tāda ir Vācijas Ārlietu ministrijas misija. Ministrijas galvenās mītnes atrodas Berlīnē un Bonnā, bez tam Vācijai ir vairāk nekā 200 pārstāvniecību ārvalstīs.

Vācijas Ārlietu minstrija

Eiropa Vācijas ārpolitikā

Vācijas ārlietu ministrs

Vācijas āŗlietu ministrs Zigmārs Gabriēls

Ārlietu ministriju vada federālais ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls (SPD)

Satiec Eiropu. Atvērto durvju dienas 2017. Vācijas Ārlietu ministrijā

(© AA)

Vai Eiropas ir gana? Nekad! Tāpēc Vācijas Ārlietu ministrijas Atvērto durvju diena bija kā tikšanās ar Eiropu. Ar Eiropas mūziku, Eiropas torti, daudzām radošām idejām un arī kritiskiem jautājumiem.

Ko mēs darām? Vācijas ilgtspējas stratēģija.

(© AA)

Kā mums rīkoties, lai nesamazinātu mūsu, kā arī mūsu bērnu un mazbērnu iespējas dzīvot labklājībā? Kā saglabāt dabīgos dzīves pamatus mums un nākamajām paaudzēm? Jaunā Vācijas ilgtspējas stratēģija parāda, cik lielu atbildību mēs jūtam pret darba kārtību ilgtspējīgai attīstībai „Agenda 2030“. Un tieši tādā garā mēs to arī īstenojam.