1. Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela laikrakstā „Diena“ publicētais raksts (23.03.2017)
  2. Eiropas lietu valsts ministrs piedalījās konferences atklāšanā Rīgā. Reformācija Rīgā - Eiropas lietu valsts ministrs Mihaels Rots atklāja konferenci
  3. Eiropas lietu valsts ministrs Mihaēls Rots konferences “Reformācija mūsdienu pasaulē – Reformācijai 500 gadi” atklāšanā Eiropas lietu valsts ministra Mihaēla Rota runa konferences “Reformācija mūsdienu pasaulē – Reformācijai 500 gadi”

Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela laikrakstā „Diena“ publicētais raksts (23.03.2017)

Eiropas lietu valsts ministrs piedalījās konferences atklāšanā Rīgā.

Reformācija Rīgā - Eiropas lietu valsts ministrs Mihaels Rots atklāja konferenci

Saistībā ar reformācijas 500. gadadienai veltītajiem sarīkojumiem šī gada 16. un 17. martā Rīgā uzturējās Vācijas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu valsts ministrs Mihaels Rots. Viņš piedalījās konferences „Reformācija mūsdienu pasaulē“ atklāšanā, kā arī tikās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kultūras ministri Daci Melbārdi u.c. politiķiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Eiropas lietu valsts ministrs Mihaēls Rots konferences “Reformācija mūsdienu pasaulē – Reformācijai 500 gadi” atklāšanā

Eiropas lietu valsts ministra Mihaēla Rota runa konferences “Reformācija mūsdienu pasaulē – Reformācijai 500 gadi”

Ortenburga bībele, Deutsches Historisches Museum

Reformācijas 500 gadi

2017. gada 31. oktobrī apritēs 500 gadi, kopš teoloģijas profesors  Mārtiņš Luters, kā vēsta nostāsti, pienagloja savas 95  tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Šis notikums iezīmēja reformācijas sākumu. Ņemot vērā tās ietekmi uz teoloģiju, kultūru un politiku, 2017. gada jubileja ir nozīmīga ne tikai baznīcas dzīvē, bet tā ir arī vispasaules mēroga kultūrvēsturisks notikums.

Uzstāšanās Latvijas Ārpolitikas institūtā (LIIA) 2014. gadā

Eiropas lietu valsts ministrs 16.-17. martā ieradās vizītē Rīgā

1517. gadā Mārtiņš Luters pienagloja 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm un līdz ar to ieskandināja reformāciju. Bet kādēļ gan šis notikums tiek pieminēts vēl pēc 500 gadiem, lai saglabātu šī dumpīgā augustīniešu mūka piemiņu? Uz šo jautājumu atbildi mēģināja rast konference „Reformācija mūsdienu pasaulē“. Kādas mācības mēs varam gūt no šīs baznīcas atjaunošanās kustības Latvijas un Vācijas politikai, kā arī sabiedrības un baznīcas dzīvei? Latvijas Universitātes un Vācu Evaņģēliski luteriskās Baznīcas rīkoto konferenci 17. martā atklāja Vācijas ārlietu ministrijas Eiropas lietu valsts ministrs Mihaēls Rots.

Diriģents Māris Kupčs

Intervija ar diriģentu Māri Kupču pirms koncerta Rīgas Domā „Reformācijas atbalsis – mūzika no luteriskās Rīgas un Kurzemes“

Reformācijas 500. gadskārtas svinības rit pilnā sparā. Šajās dienās notiekošo diskusiju gaitā par Baznīcas atjaunošanās kustību 16. gadsimtā un tās centrālo tēlu Martinu Luteru tikai nedaudzi iedomāsies arī par nepastarpināto muzikālo kontekstu. Bet Māris Kupčs ar savu koncertu 17. martā klausītajiem vēlējās atklāt tieši šo aspektu. Par to arī mūsu saruna pirms koncerta.

No kreisās: Deputāte  Irisa Ripsama, Aina Edīte Balaško, Kristofs Klārmanis, Dr. Vija Daukšte, deputāts Klauss Brēmigs, Nora Rutka, deputāts Ekhards Pols, Ilze Garda, Ilona Audere

Vācijas Bundestāga delegācijas vizīte Latvijā

Vācijas Bundestāga KDS/KSS frakcijas Deportēto un pārcelto personu  un vācu minoritātes jautājumu darba grupas delegācija priekšsēdētāja Bundestāga deputāta Klausa Brēmiga vadībā no 14. līdz 16. martam apmeklēja Latviju. Delegācijā grupu pārstāvēja arī deputāti Ekards Pols, Irisa Ripsama, kā arī dr. Aleksandrs Folmerts. 

No kreisās: Bundestāga deputāts Dr. Matiass Hešels, Bundestāga deputāte Dorisa Vāgnere, Bundestāga deputāts Wilfrīds Lorencs, Raimonds Bergmanis (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs), Bundestāga deputāts Wolfgangs Hellmihs, Manja Klīze (Vācijas vēstniecības pagaidu pilnvarotā lietvede), Bundestāga deputāts Rainers Arnolds, fregates kapteinis Haralds N. Kremphens (Vācijas aizsardzības atašejs Tallinā).

Aizsardzības komisijas vizīte Rīgā

Vācijas Bundestāga aizsardzības komisijas delegācija tās priekšsēdētāja Volfganga Hellmiha (SPD) vadībā 13. un 14. martā ieradās vizītē Rīgā.

Berliner Energiewende-Dialog 2017

Berlīnes dialogs par pārmaiņām enerģētikā 2017. gada 20. un 21. martā

Katru gadu konferencē „Berlin Energy Transition Dialogue“ pulcējas ārējās enerģētikas un energopolitikas, rūpniecības un zinātnes nozaru, pilsoniskās sabiedrības augsta līmeņa pārstāvji, kā arī vadošie enerģētikas speciālisti no visas pasaules. Šogad konference notiek 20. un 21. martā. Plašāka informācija atrodama angļu valodā:

Logo

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras profesionālās izglītības balva „MĒS MĀCĀMies“ 2017

2017. gadā “Vācijas-Latvijas uzņēmējdarbības balvas” un Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras VETnet projekta ietvaros jau otro gadu tiks pasniegta īpašā profesionālās izglītības balva “MĒS MĀCĀMies” 2017. Pieteikties balvai ir iespējams no 2017. gada 1. marta līdz 31. martam.

Plašāka informācija

Logo des Global Forum on Migration and Development (GFMD)

Vācija un Maroka ir līdzpriekšsēdētājas Migrācijas un attīstības globālajā forumā 2017. – 2018.

No 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada beigām Vācija kopā ar Maroku būs Migrācijas un attīstības globālā foruma (Global Forum on Migration and Development – GFMD) līdzpriekšsēdētājas. 2017. gada tikšanās ministru līmenī notiks no 28. Līdz 30. jūnijam Berlīnē. Plašāka informācija: GFMD tīmekļa vietnē (angļu valodā)

Vācijas vēstniecība Rīgā feisbukā

Vācijas vēstniecība Rīgā feisbukā

Mīļie mājas lapas apmeklētāji! Paldies, ka ieskatījāties mūsu tīmekļa vietnē! Ar prieku informējam, ka tagad Vācijas vēstniecība Rīgā ir arī feisbukā.

Vācijas aizsardzības ministri dr. Urzulu fon der Leienu sagaida Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Vācijas aizsardzības ministre fon der Leiena Rīgā

Vācijas aizsardzības ministre fon der Leiena Rīgā: „Mūsu draugi no Latvijas var uz mums stingri  paļauties.“

Vācijas prezidentu Joahimu Gauku sagaida Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

Federālais prezidents Joahims Gauks: “Vācija ir mūsu Baltijas partneru un draugu pusē“

Savā pēdējā ārzemju vizītē Vācijas valsts vadītāja statusā federālais prezidents Joahims Gauks 2017. gada 9. februārī ieradās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Rīgas pilī viņu sveica Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc tam ieradās arī abi viņu amata kolēģi no Lietuvas un Igaunijas, prezidente Daļa Gribauskaite un Kersti Kaljulaide, lai piedalītos viedokļu apmaiņā.

Franks Valters Šteinmeiers ievēlēts Vācijas prezidenta amatā

Vācijas Federālā sapulce 2017. gada 12. februārī par Vācijas 12. prezidentu ievēlējusi bijušo ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru.

Kreuzknoten als Symbol für den G20-Gipfel in Hamburg

Vācijas prezidentūra G20

Vācija 2017. gadā būs  G20 prezidējošā valsts. Valstu un valdību vadītāju, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvju samits notiks 2017. gada 7. un 8. jūlijā Hamburgā. Pirms tam ir plānotas vairākas G20  nozaru ministru konferences. G20 valstu ārlietu ministri tiksies 2017. gada 16. un 17. februārī Bonnā. Samits un nozares ministru tikšanās ir iespēja diskutēt par aktuālajiem starptautiskajiem izaicinājumiem un starptautiskā kontekstā izvirzīt priekšplānā jaunas tēmas.

Plašāka informācija:

Vācijas kandidatūras ANO Drošības padomē logo

Vācijas kandidatūra ANO Drošības padomei 2019./20.

Vācija kandidē uz nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē. Ārlietu ministrs Šteinmeiers 2016. gada 26. jūnijā Hamburgā informēja par to, ka Vācija izvirza savu kandidatūru laika posmam no 2019. Līdz 2020. Vēlēšanas tiek plānotas Ģenerālasamblejas laikā 2018. gada jūnijā. 

Humānā palīdzība geto strādniekiem

Vācijas valdība pieņēmusi rīkojumu, kurš kā humāns žests bijušajiem geto strādniekiem paredz vienreizēju naudas summas izmaksu 2000 eiro apmērā.  
Tas attiecas uz vēl dzīvajiem cietušajiem, kuri nacionālsociālisma režīma laikā piespiedu kārtā uzturējās un strādāja geto, taču par piespiedu darbu nevarēja saņemt samaksu.

Vācijas ārlietu ministrs

Vācijas āŗlietu ministrs Zigmārs Gabriēls

Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels

Vēstnieks

Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Rolfs Šute

Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Rolfs Šute

Adrese, darba laiks, dežūrtelefons ārkārtas gadījumiem

Kontakti

Adrese:
Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība
Raiņa bulvāris 13
Rīga, LV-1050

Tel.: + 371 67085100

E-pasts: riga%27%diplo%27%de,info

Darba laiks un svētku dienas

Konsulārā nodaļa pieņem apmeklētājus:

Pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās no pl. 8:30 līdz 11:30,

trešdienās no pl. 14:00 līdz 16:00
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Tel.: + 371 67085111 (konsulārā nodaļa)
Fakss: + 371 67085149 (konsulārā nodaļa)

Vēstniecība un vīzu daļa ir slēgtas sekojošās svētku dienās:

01.01.2017, svētdiena
Jaunais gads
14.04.2017, piektdiena
Lielā Piektdiena
17.04.2017, pirmdiena
Lieldienu pirmdiena
01.05.2017, pirmdiena
Darba svētki
25.05.2017, ceturtdiena
Kristus Debesbraukšanas diena
05.06.2017, pirmdiena
Vasarsvētku pirmdiena
23.06.2017, piektdiena
Līgo diena
24.06.2017, sestdiena
Jāņu diena
03.10.2017, otrdiena
Vācijas Vienības diena
31.10.2017, otrdiena
Reformācijas 500. gadadiena
18.11.2017, sestdiena
Latvijas Neatkarības diena
24.12.2017, svētdiena
Ziemassvētku vakars
25.12.2017, pirmdiena
Pirmie Ziemassvētki
26.12.2017, otrdiena
Otrie Ziemassvētki
31.12.2017, svētdiena
Vecgada vakars

Dežūrtelefons ārkārtas gadījumiem

Steidzamos neatliekamos ārkārtas gadījumos ārpus darba laika zvaniet:
Tel.: + 371 29466456
Centralizētais tālruņa nummurs ārkārtas gadījumos Vācijas pilsoņiem ārzemēs:
centralizētais tālruņa nummurs: +49-30-5000-2000
centralizētais faksa nummurs: +49-30-5000-51000



Vācija ir droša

Jugendliche im Park

Vācija ir viena no mierīgākajām valstīm pasaulē. Tās politiskā sistēma ir stabila, dabas katastrofas notiek ārkārtīgi reti, arī bīstami dzīvnieki tikpat kā nav sastopami. Citus iemeslus, kā dēļ cilvēkiem patīk dzīvot Vācijā, atradīsiet šeit:

Stipendijas, semināri un konkursi

Absolventen der International Business School

Daudzas Vācijas organizācijas un fondi piedāvā atbalstu dažādiem skolēnu, studentu, žurnālistu un zinātnieku projektiem, konkursiem un stipendijām. Vācijas vēstniecība Jums ir sagatavojusi pārskatu par dažādām interesantām iespējām:

Pabalsta maksājumi bijušajiem padomju karagūstekņiem

Dzeloņdrāts

Vācijas Bundestāgs 2015. gada 21. maijā pieņēma lēmumu, ar ko tiek paredzēta simboliska finansiālā pabalsta izmaksa bijušajiem padomju karagūstekņiem. Padomju Savienības Bruņoto spēku karavīri, kuri Otrā Pasaules kara uz jebkādu laiku laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam bija vācu puses karagūstekņi, var saņemt vienreizēju pabalsta maksājumu 2500,- EUR apmērā. Uz šo maksājumu neattiecas juridiskas prasības (t.i. tas ir ex gratia maksājums), tas nav pārnesams uz citu personu un arī nav mantojams. Pieteikumu pabalsta saņemšanai iesniegt ir tiesīga tikai pati maksājumu saņemt tiesīgā persona vai arī tās pilnvarota persona.

Individuālas kompensācijas vācu civilpersonām, kas tikušas nodarbinātas spaidu darbos

Vācijas Bundestāga Budžeta komisija 2016. gada 6. jūlijā ir apstiprinājusi Vadlīniju par individuālas kompensācijas izmaksāšanu bijušajām vācu spaidu darbos nodarbinātajām personām. Saskaņā ar to personas par izciestajiem spaidu darbiem var saņemt simbolisku finansiālu kompensāciju 2500 Eiro apmērā.

Laba dzīve Vācijā – mūsu prioritātes

Gut leben in Deutschland

Iesaistieties pilsoniskajā dialogā ar Vācijas valdību.

www.gut-leben-in-deutschland.de