Reformācijai veltītas izstādes atklāšana Rīgā

Vācijas vēstniecība Rīgā Palielināt attēlu Vēstnieka Šutes uzruna Reformācijas izstādes atklāšanā (© Vēstnieka Šutes uzruna Reformācijas izstādes atklāšanā) 2017. gada 20. janvārī vēstnieks Rolfs Šute ar uzrunu klātesošajiem piedalījās izstādes „Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15. -20. gadsimts“ atklāšanā Rīgas Biržā.

Izstāde par godu reformācijas  500. gadadienai atspoguļo dziļās pārmaiņas sabiedrībā, kultūrā, zinātnē un grāmatniecībā, kuras izraisīja Martina Lutera tēžu pienaglošana pie Vitenbergas pils baznīcas. Izstādes kodolu veido mākslas darbi no Vācijas. Katru no pieciem gadsimtiem kopš reformācijas laika reprezentē viens sava laika mākslinieks. Skatītājs tiek aicināts atklāt atšķirības dažādo mākslinieku skatījumā gadsimtu gaitā.

Vēstnieks Šute savā runā uzsvēra, ka lielā uzmanība, kādu reformācijas tēma radījusi tieši Latvijā, nav nejaušība. Rīga ir bijusi viena no pirmajām pilsētām, kurā reformācija guva panākumus. Tādēļ šī tēma ir arī viens no centrālajiem punktiem intensīvajā Vācijas-Latvijas apmaiņā 2017. gadā, kura aktīvi piedalās arī Vācijas vēstniecība. Vēstniecībai būs iespēja Rīgā sveikt virkni augstu un prominentu viesu no Vācijas, kuru vizītēs liela loma būs arī reformācijas tēmai. Vēstnieks bija īpaši iepriecināts par to, ka gadsimtiem ilgā vācu klātbūtne Latvijā vieno abas nācijas. Savu ieguldījumu sniedz personības, kuras vai kuru pēcteči tagad vairs nedzīvo Latvijā, bet kuri joprojām izjūt ciešu saikni ar šo valsti un tās galvaspilsētu. Kā piemēru šādām daudzajām saiknēm viņš minēja reformācijas izstādi. Daži no izstādītajiem darbiem ir nākuši no 19. gadsimtā Rīgā dzīvojušā vācbaltu literāta un mākslas kolekcionāra Reinholda Filipa Šillinga kolekcijas. Citi mākslas darbi ir nākuši no Minhenes mākslas kolekcionāra Pētera Betgera kolekcijas, kuru viņš 2016. gadā ir uzdāvinājis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Īpašu paldies vēstnieks izteica izstādes atklāšanā klātesošajam Tomasam Emmerlinga kungam, no kura kolekcijas nākušie mākslas darbi veido izstādes lielāko daļu