4. Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju konference

Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus Palielināt attēlu Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus (© Vācijas vēstniecība Rīgā) Kāda mūsdienās ir vācu valodas loma Baltijas jūras reģionā? Kādas perspektīvas ir vācu valodas apmācībai šī reģiona valstu skolās un kādas ģermānistikai – universitātēs? Tādas bija vienas no centrālajām tēmām, kam 4. Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju konferences ietvaros 2017. gada 21. un 22. aprīlī kopīgā diskusijā pievērsās tās dalībnieki.

Savā uzrunā konferences ieskaņā vēstnieks Rolfs Šute akcentēja, ka vācu valodas zināšanas skolēniem ne tikai nodrošina labākas profesionālās perspektīvas gan savā valstī, gan ārvalstīs, gan arī paplašina garīgo apvārsni un dod iespēju piedalīties apmaiņas procesos, kā arī veicina  savstarpējo sapratni. Viņš īpaši pateicās konferences organizatorēm – prof. Ilzei Kangro (Latvijas Universitāte) un Maritai Gareisai (Upsalas Universitāte).

Plenārsēdē ar pirmo referātu - „Reformācijas un konfesionalizācijas laika liecības Livonijas mākslas artefaktos“ - uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Ojārs Spārītis. Sabīne Nortone iepazīstina konferences dalībniekus ar savu veiksmes stāstu, pateicoties vācu valodai. Palielināt attēlu Sabīne Nortone iepazīstina konferences dalībniekus ar savu veiksmes stāstu, pateicoties vācu valodai. (© Vācijas vēstniecība Rīgā) Pirmajā konferences dienā notika arī interaktīva paneļdiskusija „Mans veiksmes stāsts, pateicoties vācu valodai“. Tās dalībnieki, kuri pārstāvēja dažādas nozares un profesijas (uzņēmējdarbība, ugunsdzēsējs, izglītības nozare un valsts civildienests), stāstīja par savu pieredzi un motivāciju apgūt vācu valodu. Dalībnieku vidū bija arī Vācijas vēstniecības darbiniece no Latvijas Sabīne Nortones kundze. 

Pirmā konferences diena izskanēja ar svinīgo pieņemšanu, kuru savā rezidencē rīkoja Vācijas vēstnieks Latvijā. Tur konferences dalībniekiem no Latvijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas bija iespēja labāk iepazīties, dibināt jaunus kontaktus un iesaistīties pieredzes apmaiņā.

Otrajā dienā četrās darba grupās noritēja intensīvas diskusijas par literatūru un kultūru, vācu valodas kā svešvalodas metodiku un didaktiku, kā arī par ģermānistikas studiju perspektīvām Baltijas jūras reģionā un vācu valodu kā tautsaimniecības un zinātnes valodu.

Plenārsēdes referāti un darba grupu diskusiju rezultāti tiks publicēti speciāli konferencei izdotā sējumā. Nākamo konferenci plānots rīkot pēc trim gadiem Lietuvā – Kauņā.

Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju  pirmā konference notika Magdeburgā (2010.), otrā – Upsala (2012.), trešā – Tartu (2014.). Konferenci kopīgi rīkoja Latvijas Universitāte, Upsalas Universitāte, Oto fon Gērikes Universitāte Magdeburgā, Vācijas Ārzemju biedrība un Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācija, konferenci finansiāli atbalstīja Vācijas vēstniecība Rīgā.