No Kēnigšteinas uz Rīgu – Rīgas Doma baznīcas zvanu vēsture

Kēnigšteinas/Taunusa evaņģēliski luteriskā draudze Vācijas vēstniecībā Rīgā ar vēstnieku Rolfu Šuti. Palielināt attēlu Kēnigšteinas/Taunusa evaņģēliski luteriskā draudze Vācijas vēstniecībā Rīgā ar vēstnieku Rolfu Šuti. (© Vācijas vēstniecība Rīgā) Kēnigšteinas evaņģēliski luteriskā draudze Taunusā trīs dienu vizītē apmeklēja Latviju, kuras laikā tikās arī ar Vācijas vēstnieku Rolfu Šuti.

Vizītes iemesls liecina par Vācijas un Latvijas intensīvajām un daudzveidīgajām attiecībām. Kēnigšteinas draudzi un Rīgas Doma baznīcu, kas ir sena un godājama Latvijas kristianizācijas liecība, vieno Rīgas Doma baznīcas zvani.

Seši no septiņiem Rīgas Doma baznīcas zvaniem sākotnēji - no sešdesmitajiem gadiem līdz 1997. gadam - tika izmantoti Kēnigšteinā, kur tos izgatavoja par draudzei saziedotajiem līdzekļiem, bet dažus gadus vēlāk tie devās 1700 km garajā ceļā uz Rīgu.

Pateicoties Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pilnvarotajam zvanu sistēmu nodrošinājuma jautājumos Hartvigam Nīmana kungam, tika nodibināti kontakti ar Rīgu. Izrādījās, ka vienīgais Doma baznīcas zvans, kas vēl bija saglabājies, skaņas augstuma ziņā atbilda Kēnigšteinas mazajai zvanu grupai. Tad radās ideja par zvanu dāvinājumu Rīgai. Pēc Doma baznīcas rekonstrukcijas noslēguma kopš 2015. gada Svētvakara tās zvani atkal skan 7 balsīs. Sešas no tām pieder zvaniem no Kēnigšteinas.