Intervija ar diriģentu Māri Kupču pirms koncerta Rīgas Domā „Reformācijas atbalsis – mūzika no luteriskās Rīgas un Kurzemes“

Diriģents Māris Kupčs Palielināt attēlu Diriģents Māris Kupčs (© Didzis Grozs) „Mocartam Steinvejs nepatiktu!“

Reformācijas 500. gadskārtas svinības rit pilnā sparā. Šajās dienās notiekošo diskusiju gaitā par Baznīcas atjaunošanās kustību 16. gadsimtā un tās centrālo tēlu Martinu Luteru tikai nedaudzi iedomāsies arī par nepastarpināto muzikālo kontekstu. Bet Māris Kupčs ar savu koncertu 17. martā klausītajiem vēlējās atklāt tieši šo aspektu. Par to arī mūsu saruna pirms koncerta.

Vēstniecība: Kupča kungs, Jūs esat ne tikai viens no pazīstamākajiem senās mūzikas un baroka laikmeta mūzikas pētniekiem, bet arī savulaik sākāt muzikālo karjeru kā kora diriģents, bet vēlāk Jūsu uzmanības centrā izvirzījās čembalo spēle un orķestra diriģēšana. Kāpēc? 

Māris Kupčs: Senā mūzika mani fascinēja jau no agras bērnības, aptuveni 7 gadu vecuma. Tāpēc ir tikai loģiski, ka arī mana profesionālā karjera ir ar to saistīta. Es mācījos skolā, kuru ir beiguši visi diriģenti, šodien tā ir Rīgas Doma kora skola. Pēc tam es aptuveni 10 gadus biju Rīgas Doma zēnu kora otrais diriģents.  Arī tur man jau bija zināma saskarsme ar seno mūziku, bet no visiem kolēģiem mani tā saistīja visvairāk. Tā es 2005. gadā iesaistījos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas institūta dibināšanā. Patlaban esmu tā vadītājs.  

Vēstniecība: Piektdien notiks koncerts „Reformācijas atbalsis – mūzika no luteriskās Rīgas un Kurzemes. Kas, Jūsuprāt, saista reformāciju.ar Latviju?

Māris Kupčs: Kā mēs zinām, reformācijas process Rīgā noritēja ļoti aktīvi. Nebija gan tā, ka viss ar to saistītais būtu bijis tikai pozitīvs. Bieži vien baznīcās tika iznīcināts viss vēsturiskais mantojums. Tomēr pēc reformācijas attīstījās labas idejas, kas veidoja apgaismības laikmeta pamatu.

Bez tam reformācijas laikā daudz izteiktāk priekšplānā izvirzījās valoda. Strādājot Latvijas Mūzikas akadēmijā, man izdevās atrast arī  divus darbus, ko var salīdzināt ar sensāciju – 18. gadsimta kantāti un pasiju latviešu valodā! Līdz tam tika uzskatīts, ka pirmie darbi latviešu valodā tika sacerēti tikai 19. gadsimtā. Līdz ar to var teikt, ka reformācija palīdzēja rasties pirmajiem baznīcas dziesmu tekstiem,  baznīcas grāmatām un stāstiem latviešu valodā. 

Vēstniecība: Kas slēpjas aiz koncerta nosaukuma? Vai Jūs jau varat atklāt mums ko vairāk par darbiem, kuri piektdien tiks atskaņoti?

Māris Kupčs: Pirmkārt, tā būs reģionālā mūzika, mūzika no Rīgas un Kurzemes. Ja paskatāmies uz reformācijas laiku un laiku pēc tam, tad kultūras ziņā varam novērot viļņveidīgus procesus. Reformācija sākas ar kultūras uzplaukumu, pēc tam seko karš, kas kultūrai nav zelta laiki, turpinās Kurzemes hercogistē, kad kultūra atkal uzplaukst u.t.t. Piektdienas koncertam mēs izvēlējāmies vairākus darbus no ziedu laikiem un vienu no krīzes laika.

No pirmā uzplaukuma perioda mēs atskaņosim divus skaņdarbus, kas komponēti laikā no 1580. līdz 1590. gadam un bija pirmās profesionālās kora dziesmas. Pēc tam mēs pievērsīsimies 17. gadsimta beigām – Zviedru laikiem un atskaņosim šodien diezgan pazīstama komponista – Johana Valentīna Medera – un Johanna Fišera, Žana Baptista Lulī skolnieka darbus. Viņi abi Rīgā uzturējās ap 1700. gadu. Ir ļoti patīkami, ka divi nozīmīgi Eiropas komponisti tobrīd gandrīz vienlaicīgi uzturējušies Rīgā. Pēc tam mēs pievērsīsimies ļoti slavenam 18. gadsimta beigu komponistam - Johanam Gotfrīdam Mītelim, Johana Sebastiana Baha pēdējam skolniekam. Bet koncertu mēs sāksim ar vienu no pazīstamākajām korāļa priekšspēlēm “Dievs kungs ir mūsu stiprā pils“, Mārtiņa Lutera vārdi un Georga Mihaela Tēlemaņa mūzika.  Tēlemanis Rīgā pavadīja vairāk nekā 50 gadus un kopumā bija ļoti aktīvs kultūras jomā, piemēram, sarakstot arī grāmatu par vācu valodas izrunu. Noslēgumā mēs atskaņosim Johanu Ādamu Hilleru, kurš bija Kurzemes hercoga Pētera galma kapelas kapelmeistars. Viņa skaņdarbs ir īpašs ar to, ka tas bija pirmais, arī  ar pārlikumu latviešu valodā.

Vēstniecība: Koncertā mēs dzirdēsim arī ērģelnieci Diānu Jaunzemi - Portnaju un solisti Ilzi Grēveli (soprāns), kori „Collegium Choro Musici Riga“, kā arī orķestri  „Collegium Musicum Riga“. Orķestris muzicē tikai ar senajiem instrumentiem. Vai tas ir tāpēc, ka diriģents ir komponista kalps, kā to bieži mēdz teikt?

Māris Kupčs: Man ir svarīgs skaņdarba gars un skanējums. Manuprāt, no skaņdarbiem izriet, ka visi komponisti arī mūsdienās vēlētos, lai viņu darbus atskaņo ar senajiem instrumentiem, jo tie ir komponēti, domājot par tiem specifisko skanējumu.  Mocarts un Bahs nebūtu sajūsmā par Steinveja skanējumu, par to pat ir sarakstīta grāmata. (Eva Baronski „Mocarta kungs pamostas.“)

Mums ir ļoti svarīgi izmantot senos instrumentus, jo katra komponista darbā ir ietverta informācija, kas tiek izteikta ar mūzikas palīdzību. Ja es diriģēju, tad man ir jāmēģina nodot skaņdarba informāciju klausītajiem. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja es runāju komponista valodā. Moderno instrumentu izmantošana, kuriem ir pilnībā atšķirīgs skanējums, izmainītu mūziku un līdz ar to arī valodu, tā kā es nevarētu atspoguļot komponista informāciju. Mēs kalpojam komponistam, pareizi atainojot mūzikā ietverto komponista valodu. Tātad mēs drīzāk esam mūzikas kalpi, jo tajā ir izteikts komponista vēstījums.

Intervija ar diriģentu Māri Kupču

Diriģents Māris Kupčs