Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela runa 8. ikgadējā foruma „ES stratēģija Baltijas jūras reģionam“ atklāšanā

13.06.2017

Augsti godātais prezident Ahtisāri kungs,  
augsti godātā Mazuras kundze,
cienītās dāmas un godātie kungi,

Sirsnīgi sveicu Jūs visus Vācijas Ārlietu ministrijā 8. ikgadējā forumā „ES stratēģija Baltijas jūras reģionam“!

Mums ir liels gods un prieks šodien šeit sveikt Jūs, godātais prezident Marti Ahtisāri.  Prezidenta kungs, Jūs esat starptautiskās mediācijas eksperts. Vēl vairāk. Jūs esat ievērojams cīnītājs par mieru - Eiropā un tālu ārpus tās.

Par Jūsu ieguldījumu visā pasaulē Jums 2008. gadā tika piešķirta Nobela miera prēmija. Tomēr, neskatoties uz Jūsu darbu visā pasaulē, Jūs esat saglabājis savu saikni ar dzimto reģionu, proti, Baltijas jūras reģionu. Jūs esat arī Baltijas jūras foruma goda priekšsēdētājs.

Ar savu darbu Baltijas jūras reģiona labā, prezidenta kungs, Jūs demonstrējat to, ko mēs visi nedrīkstam pazaudēt no sava redzesloka:

uzticības pilna sadarbība starp kaimiņvalstīm nerodas pati no sevis, to nepieciešams intensīvi kopt, tā prasa uzmanību un galvenokārt tai ir nepieciešama politiska gatavība kopīgi uzņemties atbildību. It īpaši sarežģītos laikos.

To, cik ātri var eskalēties reģionāla spriedze, mēs šajās dienās vērojam citā reģionā – Arābijas pussalā. Diplomātiskā krīze starp Saūda Arābiju un pārējām arābu valstīm no vienas puses un Kataru no otras puses skaidri parāda:

ja zūd uzticēšanās, tad ir nepieciešama milzīga enerģija un griba, lai puses atkal savestu kopā. Tādēļ es ļoti ceru, ka vēlme atjaunot uzticēšanos radīsies visās pusēs. Un mēs, eiropieši, zinām no savas sāpīgās pieredzes, cik ātri iespējams nonākt aizvien lielākās konfliktsituācijās, ja vairs netiek turpinātas sarunas. Ja, kā to ir aprakstījuši vēsturnieki, nācijas domā tikai par savām interesēm un beigās kā mēnessērdzīgie izrādās nonākuši militārā konfliktā.

Ja turpretim šodien raugāmies uz Baltijas jūras reģionu, tad redzam iepriecinošu ainu. Tas ir attīstījies, kļūstot par paraugu reģionālai sadarbībai arī citām pasaules daļām.

Ar Baltijas jūru robežojas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis. Šodien Baltijas jūra zināmā mērā ir Eiropas Savienības iekšējā jūra, jo lielākā daļa Baltijas jūras piekrastes pieder Eiropas valstīm. Mēs šajā reģionā ļoti skaidri izjūtam to, kādu miera spēku spēj attīstīt Eiropas Savienība. Dzelzs priekškara vietā, kas savulaik sadalīja arī Baltijas jūru, tagad notiek astoņu Baltijas jūras valstu - ES dalībvalstu -  sadarbība.  Un līdz ar šo forumu Berlīnē mēs noslēdzam pirmo ciklu, ko veido astoņu gadu forumi, kas ir kļuvuši par Baltijas jūras reģiona uzticības pilnas sadarbības neatņemamu sastāvdaļu.

Mēs varam balstīties uz sadarbības pieredzi un daudzveidīgajām saiknēm Baltijas jūras reģionā. Un tas nav sācies tikai vakar! Jau gadsimtiem ilgi Baltijas jūra ir kopīga kultūras telpa. Līdz ar Hanzas savienības izveidošanos – starp citu, arī mana dzimta pilsēta Goslara, kaut arī tā atrodas tālu prom no Baltijas jūras, trīssimt gadu ir bijusi Hanzas locekle – reģionā tika likti pamati kopējai tirdzniecībai, kā arī kultūras un politiskām saiknēm.

Tomēr arī Baltijas jūras reģionā ir problēmas, kuras mēs nedrīkstam un nevaram izlikties neredzam.

Mums nākas konstatēt, ka kopējais politiskais klimats ap Baltijas jūru pēdējos gados ir pasliktinājies. Es runāju par attiecībām ar Krieviju kopš Krimas aneksijas un tieši šajās dienās atkal uzliesmojušo kauju sākuma Austrumukrainā, un kopš tam mums ir smagas debates ar mūsu partneri Krievijā par valstiskās nedalāmības atjaunošanu un bruņoto konfliktu izbeigšanu.

Protams, ka šeit ir runa par mūsu Baltijas partneru drošību, jo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas drošība galu galā ir vienlīdz svarīga kā, piemēram, Vācijas Federatīvās Republikas un Eiropas drošība.

Runa ir arī par gluži praktiskiem jautājumiem, kuriem piemīt potenciāls palielināt spriedzi. Mēs, piemēram, vēlamies panākt progresu jautājumā par gaisa telpas drošību virs Baltijas jūras, lai nebūtu iespējas rasties starpgadījumiem.

Mums kopumā jādara viss, lai mūsu sadarbības saskarsmes punktos neieviestos vairāk neuzticēšanās par jau esošo. Tā vietā mums izlēmīgi jāizpēta sadarbības iespējas ar kaimiņvalstīm Baltijas jūras reģionā, ar kurām politiskā ziņā nesekmējas viegli.

Tādēļ es vēlos akcentēt ES stratēģijā Baltijas jūras reģionā attiecībām ar kaimiņvalstīm veltīto nozīmi. Šeit es īpaši domāju par Krieviju. Baltijas jūras reģionā mēs varam parādīt, ka reģionāla sadarbība ar Krieviju ir iespējama un ka tā paver arī pozitīvas nākotnes perspektīvas.

Tādēļ es stingri atbalstu centienus stratēģijas ietvaros turpināt attīstīt attiecības ar Krieviju un arī ar Baltkrieviju.

Vēlos šodien šeit īpaši sveikt dalībnieces un dalībniekus no Krievijas un Baltkrievijas.

Sirsnīgi sveicu arī pārstāvjus no Norvēģijas, ar kuriem mēs cieši un uzticības gaisotnē sadarbojamies Baltijas jūras, kā arī daudzos citos jautājumos.

Dāmas un kungi! 

ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam manuprāt ir lieliska platforma, lai šo nepieciešamo sadarbību Baltijas jūras reģionā attīstītu un paplašinātu.

Tādēļ vēlos īpaši izcelt divas jomas, kas no vienas puses demonstrē, ko ir spējīga panākt laba reģionāla sadarbība, bet kas vienlaikus prasa mūsu kopēju turpmāku darbu.

Pirmais punkts attiecas uz nākotnes tehnoloģijām.

Daudzi inovatīvi un jauni uzņēmumi ir radušies Baltijas jūras reģionā, kā piemērus minot Skype un Spotify – tie ir nosaukumi, kurus daudzi no mums droši vien ikdienā redz savos viedtālruņos. Ericsson - viena no lielajām tehnoloģiju firmām - arī atrodas šajā reģionā. Sirsnīgi sveicu mūsu vidū Ericsson viceprezidenti Sāru Mazuras kundzi!

Mūsu uzdevums ir panākt, lai jaunas tehnikas un mediju jomā arī  turpmāk ieplūst inovāciju spēks. Vienlaikus mums lietderīgi jāizmanto iespējas, ko paver jaunās tehnoloģijas un tehnika.

Tendences ir skaidras un neatgriezeniskas: veselas tautsaimniecības nozares tiek pārorganizētas pa jaunam. Tas, kas agrāk šķita tāls, tagad ir kļuvis tuvāks. Ātra komunikācija pārvar attālumus, rada konektivitāti.

Baltijas jūras reģions no tā var gūt īpašu labumu, jo daži mūsu zemju reģioni atradās tālu no lielajiem tirgiem. Telekomunikāciju revolūcija palīdz no daudziem maziem tirgiem radīt vienu lielu tirgu. Hanzas tirgotāji par to būtu varējuši tikai sapņot!

 

Mūsu nemainīgajam mērķim jābūt reģiona infrastruktūras stiprināšanai, turklāt šeit ir runa ne tikai par nākotnes digitālo infrastruktūru, bet arī par tradicionālo infrastruktūru. Nepieciešamība pēc investīcijām infrastruktūrā mūsu valstīs joprojām ir augsta.

Tādēļ mums ir jāinvestē inteliģenti. Inteliģenti investēt manā izpratnē nozīmē investēt tādā reģionā kā Baltijas jūras reģions. Tas jādara koordinēti, jāraugās plašāk par atsevišķu valstu interešu horizontu uz visu reģionu kopumā un kopīgi, saskaņojot investīcijas, jāveicina reģiona attīstība.

ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam šajā ziņā ir liela loma, piemēram tīklu izbūvē. Baltijas enerģijas tirgi stratēģijas ietvaros tiek labāk savienoti ar Eiropas enerģijas tirgiem.

Dāmas un kungi!

Mans otrais punkts attiecas uz Baltijas jūras dzīvības avotu – tātad uz pašu Baltijas jūru.

Pirms dažiem gadiem es biju Vācijas vides ministrs, un jau tolaik bija runa par nepieciešamību uzlabot Baltijas jūras aizsardzību. Kopš tā laika kaut kas jau ir paveikts.

Tomēr Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis joprojām mums sagādā raizes.

Joprojām simtiem tūkstošu tonnu slāpekļa caur mūsu upēm nonāk Baltijas jūrā, kurā neieplūst tīrs ūdens, un tādēļ reģenerācijas procesi notiek ļoti lēnām.

Otrs piemērs ir zivju krājumu aizsardzība. Mencu nozvejas kvotas 2016. gadā nācās samazināt par vairāk kā 50%, jo vienkārši šo zivju trūkst. Pilnīga izmiršana draud Eiropas zušiem.

Ir pilnīgi skaidrs, ka tā tas vairs nevar turpināties. Un galvenokārt tas, ka mums kopā ir jāsargā šī svarīgā dzīves telpa.

Stratēģija Baltijas reģionam ir labs instruments, kas mums ļauj rīkoties koordinēti.

Es uzskatu, ka ir pareizi, ka Stratēģija Baltijas reģionam visos šajos centienos neorientējas tikai uz nacionālajām valstīm, bet  cieši iesaista arī tos, kuri bieži vien visiem notikumiem atrodas tuvāk par dažkārt tālu prom esošajām galvaspilsētām, proti Baltijas jūras valstu reģionus, tātad mūsu valstu daļas, kas cieši saistītas ar Baltijas jūru.

Es zinu, ka Vācijā īpašu ieguldījumu stratēģijas īstenošanā dod Mēklenburgas-Priekšpomerānijas, Hamburgas, Brandenburgas un Šlēzvigas-Holšteinas federālās zemes.

Es domāju, ka tieši šis ir pareizais ceļš, lai Eiropu kopumā padarītu stiprāku. Uzskatu, ka prasības pēc lielākas subsidiaritātes un mazāka mikromenedžmenta Eiropas Savienībā mums vajadzētu paust ne tikai svētdienu uzrunās, bet gan īstenot praktiskajā dzīvē. Cilvēks nav antieiropietis, ja viņš vēlas ES padarīt labāku un vairāk uzticas pagastiem un reģioniem – tas nevājina Eiropu, bet padara to stiprāku.

Dāmas un kungi!

Ja reiz esat sapulcējušies šeit Berlīnē, lai kopā pavadītu divas intensīvas dienas, tad jūs ar lielu atdevi sadarbosieties Jūsu profesionālajās jomās, Jūs apmainīsieties viedokļiem un, cerams, attīstīsiet jaunas idejas.

Mums Ārlietu ministrijā ir ļoti svarīgi, lai Jūs savā darbā allaž paturētu savā redzeslokā to, kam būtu jābūt visu mūsu augstākajam mērķim, proti, Baltijas jūras reģiona kā miera reģiona turpmāka stiprināšana. Jau šodien tas ir tāds un nākotnē var kļūt par labu piemēru daudziem citiem reģioniem pasaulē.

Liels paldies par Jūsu uzmanību.